Kad biju stāvoklī, mēdzu rakstīt, kā jūtos un ko domāju. Un viens pamatīgs ieraksts tapa lielo pārdomu uzplūdā, sestajā grūtniecības mēnesī. Es biju vīlusies un dusmīga uz tiem, kuri klāsta par skaistāko laiku sievietes mūžā - grūtniecību... Tas ir skaists laiks, tomēr, man šķiet, ka to nu nekādi nevar dēvēt par skaistāko. Kādēļ?

Mana grūtniecība...

...bija lieliska. Labs svara pieaugums, pašsajūta lieliska, garastāvokļa maiņas bija retākas nekā pirms grūtniecības. Es to augsti novērtēju, ļoti priecājos un tā tālāk. Tomēr – kādēļ tad tā bija vilšanās? Laikam jau tādēļ, ka tas tiek dēvēts par skaistāko laiku sievietes mūžā. Patiesībā tas ir pilnīgi normāls laiks, kad interese ir tikai par ģimeni, bērniem, tomēr psiholoģiski ir pilnīgs ku-kū galvā.

Skaistākais laiks nu nekādi nevar būt grūtniecība

Jā, tāda ir mana pārliecība. Domāju, ka mani sapratīs katra mamma – tādas emocijas, kādas sagādā diena, kad pasaulē nāk mazulis, grūti pārspēt. Pēc tam – esmu izjutusi „laimīgāko dienu mūžā” vismaz reizi nedēļā! Līdz pat šim mirklim un ceru – līdz manas dzīves beigām.

Vēstule sev

Kā jau minēju, es mēdzu rakstīt sev vēstules par grūtniecības laiku. Nelielu daļu no tā piedāvāju izlasīt arī jums:

Jā, man ir lieliska grūtniecība, viss ir forši u.t.t. Un tomēr.. . Sievietes un vīrieši plāno savus mazulīšus, kad sagaida grūtniecības iestāšanos, ir septītajās debesīs un tad... Ir realitāte. Nelabumi, hormonālās svārstības, neprātīgi liels satraukums, daudz neskaidrību, jautājumu. Šis ir psiholoģiski viens no smagākajiem laikiem mūžā, daudziem – tas ir viens no šausmīgākajiem posmiem fizisku iemeslu dēļ. Un jā – es esmu laimīga, bet iekšējais satraukums (nevis stress) ir maksimāls. Kā lai sev atbild uz visiem jautājumiem - vai man būs viss nepieciešamais bērnam, vai es būšu pietiekami laba mamma, vai es spēšu izaudzināt laimīgu bērnu, vai pietiks naudas u.t.t. Kad tad ir tas laiks, kad ir jāpriecājas? Pat ārsta vizītes, kuras it kā ir ļoti, ļoti foršas, jo varu ieraudzīt savu mazo, ir satraukuma pilnas. Vai ārsts ieraudzīs to, kas jāierauga, vai viss pēc „grafika”, vai mazulis dara visu „kā nākas”. Un, kā lai iemācos/izlasu/apgūstu visu, kas man jāzina? Kā mazgāt bērnu, vai bērnam jāguļ vienā gultā ar vecākiem, vai dzīvnieki nebūs traucēklis, kas ir kolikas, kā kopt ādu, ar ko mazgāt, ko darīt, kad bērns raud... Turpināt? Man ir šādu jautājumu tik daudz, ka pat nezinu, kā lai pilnīgi visu no šī visa uzzinu, kā lai izlasu un atceros???

Jā, lielisks laiks, bet tas BET ir tik liels... Man ir dusmas to mammu vietā, kuras gaida skaistāko laiku mūža un saņem laiku, kas ir neziņas, stresa un dažādu problēmu pilns. Kas ir interesanti, kad šo visu stāstu draudzenēm, visas skatās lielām acīm un saka – nu ja, un, ko tad tu gribēji? Tas ir ļoti, ļoti grūts laiks!

Man, protams, ir jautājums, kādu literatūru es esmu lasījusi par to lielisko grūtmiecību? Kādēļ esmu dzīvojusi ilūzijās?

Mammām, kurām ir smagas grūtniecības

Mammas, kuras moka nelabums visu grūtniecības laiku, tās, kuras nevar pagulēt, tās, kuras ir piepūtušās kā balons u.t.t. Ziniet – pienāks diena, kad kļūs krietni vieglāk – fiziski un psiholoģiski. Protams, mazulīša piedzimšana nav viegla, un pēc tam arī ir liels satraukums, jo vēl jāiepazīst bērnu un viņa uzvedību. Tomēr man šķiet, ka tas viss jau ir pupu mizas. Vispirms – kad ieraugam to mazo brīnumu, ir skaidrs – viņam taču neko nevajag. Tikai mīlošus vecākus, siltumu un pilnu punci. Viss... Bugaboo rati, smalki izremontēta bērnistaba, dārgas drēbes – tas viss ir nepieciešams vecākiem.

Par labu mammu būs laiks kļūt. Tas nenotiek vienā dienā. Galvenais ir mērķis un apņēmība – kļūt par labāko mammu, kādu vien var kļūt konkrētajam bērnam. Bet tas, kas man tagad šķiet – grūtniecības laikā esošās ilūzijas var atmest ar lielu vēzienu. Es tik daudz ko biju grūtniecības laikā izdomājusi „es darīšu šitā un tā”, ka pēc tam tik atlika pasmieties par savu nezināšanu. Jo, kas patiesībā sagaida katru mammu, ir zināms tikai konkrētajā situācijā. Katrs bērns ir individuāls – ieklausāmies un sadzirdam mūsu debesu dāvanas!

Manas skaistākās atmiņas no grūtniecības?

Hannas stumdīšanās, peldēšana, grūstīšanās vēderā! Es spiedzu aiz laimes un novēlu to katrai!

Priekā, vasara!