Vakar piedalījos Latvijas radio raidījumā "Ģimenes studija", kura laikā klausītāji uzdeva jautājumus - vai neprecēts vīrietis var kļūt par aizbildi un audžuvecāku. Atbilde ir - VAR!



Attiecību statusam nav nozīmes

Ne vienā, ne otrā gadījumā nav nozīmes, vai cilvēks ir laulībā, vai nav. Par aizbildi kļūst viena kokrēta piesaistes persona. Savukārt par audžuģimeni - ģimene. Tātad, ja ir precēts pāris, tad abi divi, ja cilvēks ir bez partnera, tad viens pats.

"Lai pretendētu uz audžuģimenes statusu jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Izņēmuma kārtā, ja tas ir bērna interesēs, uz audžuģimenes statusa piešķiršanu var pretendēt laulātie (persona), kas neatbilst minētajam vecumam. Šādā gadījumā ir obligāti nepieciešams psihologa atzinums par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai", tā rakstīts Labklājības ministrijas mājaslapā.

Savukārt par aizbildņa statusu rastīts tā: "Bāriņtiesa raugās, lai par aizbildni ieceļamajai personai būtu aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas: -motivāciju kļūt par aizbildni; -ģimenes locekļu savstarpējās attiecības; -nodarbinātību; -dzīves apstākļus; -spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās."

Vientuļi vīrieši arī var?

Nevienā likumā nav norādīts, ka vīrieši, kuri nav oficiālā laulībā, nevar kļūt par aizbildni vai audžuģimeni. Es gan nezinu, vai Latvijā ir kāds gadījums, kad par audžuvecāku ir kļuvis nosacīti vientuļš vīrietis, tomēr - kādēļ ne? Tas būtu cilvēktiesību pārkāpums, ja šādi ierobežojumi pastāvētu. Šajā sakarā piedāvāju jums noskatīties dokumentālo filmu, kas redzama zemāk. tāsts par vīrieti, kurš nolēma pieņemt ģimenē divus puišus, bet sabiedrība nesaprata. protams, iespēja,s ar sievietes skatienu var teikt - kāpēc puikām mati netīri, kāpēc tāda neārtība mājoklī? Tomēr atmetot "dekorācijas" jāapzinās, kāda ir alternatīva. Bērnu nams?

Ar ko sākt?

Daudzi potenciāli audžuvecāki baidās no birokrātijas. Šajā gadījumā birokrātija ir sīkumi. Visu tomēr jāsāk ar bāriņtiesas apmeklējumu, kur jums izskaidros statusa piešķiršanas procesu, iedos veidlapas u.t.t. Vai arī - eletroniski paši noskaidros daļu nepieciešamās informācijas. Viss atkarīgs no konkrētās bāriņtiesas.

Tikai tad, kad bāriņtiesa būs veikusi nepieciešamās pārbaudes, bet jūs snieguši nepieciešamo informāciju, bāriņtiesa lems par jūsu piemērotību audžuģimenes statusam. Patiesībā, viņi vienkārši konstatē, vai tik tālu nav kādu problēmu un "norīko" jūs uz kursiem.

No prakses - tas viss var būt diezgan ātrs process, lai gan likums nosaka, ka bāriņtiesa var mēnesi izskatīt jūsu atbilstību audžuģimenes statusam. Bāriņtiesa var nākt jums pretī, ja kursi ir jau degungalā, un visu organizēt ātrāk. Viss, droši vien ir atkarīgs no bāriņtiesas, bet Jēkabpilī mums visi procesi ir notikuši visai raiti. Un to raitumu esam paši vien lūguši.

Kādas formalitātes jānokārto pirms kursiem?

Kā jau minēju, vispirms dodaties uz bāriņtiesu, kur jums visu paskaidros, iedos veidlapas u.t.t.

Jums vajadzēs uzrakstīt iesniegumu par to, ka vēlaties kļūt pa audžuģimeni. Mēs arī norādījām bērna vecumu un dzimumu, ko vēlētos pieņemt savā ģimenē. Pēc kursiem gan viedoklis var mainīties.

Būs jāiesniedz bāriņtiesai ģimenes ārsta atzinumu par jūsu veselības stāvokli. Mēs aiznesām ģimenes ārstam veidlapu, ko nākamajā dienā paņēmām jau aizildītu. Kā noprotu, tur ārsts raksta par hroniskām, nākotni, dzīves kvalitāti etekmējošām slimībām. Tātad - ne ar puņķiem un aizsmakumu.

Būs jāiesniedz psihiatra un narkologa atzinumus par jūsu veselības stāvokli. Šis arī ir visai vienkārši - aiznesam veidlapu, kur speciālists pārbauda arhīvā, vai neesat uzskaitē. Tāyad, nekādas pārbaudes, vai esam psihiski vesels, un vai esat atkarīgs no kādām vielām, nav.

Būs jāapmeklē psihologs, lai gūtu atzinumu par jūsu piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai. Apmeklējuma laikā, mūsu gadījumā, notika pārrunas un mēs aizpildījām visai plašu anketu. Vairs neko daudz no anketas neatceros, bet jautājumi ir par to, vai esat tik tiešā, gatavs pieņemt (ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski un visādi citādi) bērnus savā ģimenē, un kādas ir jūsu robežas - vai akceptēsiet citas nacionalitātes, rases u.t.t.

Tiks pārbaudīta jūsu sodāmība. Bāriņtiesa veic jūsu sodāmības pārbaudi, un pat tas, ko mēs uzskatām, kā ar laiku "dzēstu" pārkāpumu, viņi redzēs. Jums nāksies rakstīt paskaidrojumus par konstatētajiem likumpārkāpumiem, kurus esat veicis. Arī - par celu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Paskaidrojums gan tikai viens, ne par katru pārkāpumu.

Tiks apskatīts un vērtēts jūsu mājoklis. Jāatzīst, ka mūsu mājoklis tika vērtēts visai vienkārši. Droši vien tādēļ, ka viss ir labi redzams. Jautāts tika par to, kur bērni gulēs, kur uzturēsies, un vai mums būs iespēja pielāgot mājokli bērna vajadzībām (piemēram, sarūpēt mācību galdu). Zinu gadījumu, kad bāriņtiesa ir norādījusi, ka ģimenei ir jāsakārto mājvieta, un jāveic remonts. Domāju, ka prasība noteikti nav - dikti moderna mājvieta, bet gan - mājīga, ērta, tīra, droša vide.

Sēde

Pēc visa iepriekš aprakstītā, ir laiks sēdei. Zinu gadījumu, kad bāriņtiesa steidzamā kārtā visu noorganizēja dažu dienu laikā, kopš iesnieguma saņemšanas, jo jau bija uzsākti audžuvecāku kursi, uz kuru turpinājumu vajadzēja pagūt.

Mūsu pašvaldības bāriņtiesa sēdē arī informēja par turpmākajām reformām, kas sagaidīt audžuģimenes, ar iespējām un tiesībām. Pēc sēdes, kurā tika lemts, ka varam kļūt par audžuģimeni seko informācija par kursies.

Kursi

Tie ilga pusotru mēnesi, nedēļas nogalēs. Es nevaru vien nopriecāties par speciālistiem, kuri tos vadīja. Arī par mentoriem jeb praktizējošiem audžuvecākiem, kuri dalījās savā pieredzē. Es un vīrs bijām sajūsmā. Protams, pēc katras nodarbību dienas, es nevarēju aizmigt. Un visas darba dienas es vienkārši malu sev pa galvu iegūto informāciju, un meklēju tam visam turpinājumu. tās emocijas, kas plosās pa galvu kursu laikā, varētu atgādnāt kaut ko no hormonālajām svārstībām grūtniecības laikā.

Vai pāra gadījumā kursi jāapmeklē abiem?

Bāriņtiesas mēdz uzstāt uz to, ka partnerim ir jāpiedalās audžuvecāku kursos. Praksē daļai ģimeņu "otrās puses", saucat kā vēlaties, bet tomēr nepiedalās. Tam, protams, ir arī praktiski iemesli - darba astākļi, kāds pieskata bērnus u.t.t. Un, droši vien, tas varētu arī nebūt nekāds šķērslis, ja sākotnēji vīrietis 100% atbalsta sievieti (jo teju vienmēr, pieņemt savā ģimenē "citu" bērnu, ir sievietes lēmums), un pēc kursiem viss tiek pārrunāts un apmuļļāts. Tomēr, ja abiem partneriem nav stipras, uzticības pilnas attiecības, tad tas viss var slikti beigties. Un ļoti bieži tieši šis iemesls liek audžuvecākiem atteikties no bērna, kas ir psihi graujošs lēmums.

Ja ir vēl kādi jautājumi, kaut kas ko neesmu pieminējusi rakstā, ar mani var sazināties caur saziņas veidlapu ManasDebesis.lv pirmajā lapā.