Lai jūs "norīkotu" uz audžuģimeņu apmācībām, vispirms no bāriņtiesas ir jāsaņem lēmums par piemērotību audžuģimenes statusam.  Lai to iegūtu... 

Viss jāsāk ar bāriņtiesas apmeklējumu vai zvanu bāriņtiesai. Tur jums izskaidros, kā konkrētā bāriņtiesa risina piemērotības lēmuma pieņemšanu. Tikai tad, kad bāriņtiesa būs veikusi nepieciešamās pārbaudes, bet jūs snieguši nepieciešamo informāciju, bāriņtiesa lems par jūsu piemērotību audžuģimenes statusam. Patiesībā, viņi vienkārši konstatē, vai tik tālu nav kādu problēmu un "norīko" jūs uz kursiem.

Kādas formalitātes jānokārto pirms kursiem?

Kā jau minēju, vispirms dodaties uz bāriņtiesu, kur jums visu paskaidros, iedos veidlapas u.t.t.
Jums vajadzēs uzrakstīt iesniegumu par to, ka vēlaties kļūt pa audžuģimeni. Mēs arī norādījām bērna vecumu un dzimumu, ko vēlētos pieņemt savā ģimenē. Pēc kursiem gan viedoklis var mainīties.

Būs jāiesniedz bāriņtiesai ģimenes ārsta atzinumu par jūsu veselības stāvokli. Mēs aiznesām ģimenes ārstam veidlapu, ko nākamajā dienā paņēmām jau aizildītu. Kā noprotu, tur ārsts raksta par hroniskām, nākotni, dzīves kvalitāti etekmējošām slimībām. Tātad - ne par puņķiem un aizsmakumu.

Būs jāiesniedz psihiatra un narkologa atzinumus par jūsu veselības stāvokli. Šis arī ir visai vienkārši - aiznesam veidlapu, kur speciālists pārbauda arhīvā, vai neesat uzskaitē. Tātad, nav pārbaudes par pašreizējo veselības stāvokli.

Būs jāapmeklē psihologs, lai gūtu atzinumu par jūsu piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai. Apmeklējuma laikā, mūsu gadījumā, notika pārrunas un mēs aizpildījām visai plašu anketu. Vairs neko daudz no anketas neatceros, bet jautājumi ir par to, vai esat tik tiešām gatavs pieņemt (ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski un visādi citādi) bērnus savā ģimenē, un kādas ir jūsu robežas. Kādā bāriņtiesā prasība ir apmeklēt psihologu vienu reizi, kādā - vairākas.

Tiks pārbaudīta jūsu sodāmība. Bāriņtiesa veic jūsu sodāmības pārbaudi, un pat tas, ko mēs uzskatām, kā ar laiku "dzēstu" pārkāpumu, viņi redzēs. Jums nāksies rakstīt paskaidrojumus par konstatētajiem likumpārkāpumiem, kurus esat veicis. Arī - par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Paskaidrojums gan tikai viens, ne par katru pārkāpumu.

Tiks apskatīts un vērtēts jūsu mājoklis. Jāatzīst, ka mūsu mājoklis tika vērtēts visai vienkārši. Droši vien tādēļ, ka viss ir labi redzams. Jautāts tika par to, kur bērni gulēs, kur uzturēsies, un vai mums būs iespēja pielāgot mājokli bērna vajadzībām (piemēram, sarūpēt mācību galdu). Zinu gadījumu, kad bāriņtiesa ir norādījusi, ka ģimenei ir jāsakārto mājvieta, un jāveic remonts. Domāju, ka prasība noteikti nav - dikti moderna mājvieta, bet gan - mājīga, ērta, tīra, droša vide.


Sēde

Pēc visa iepriekš aprakstītā, ir laiks sēdei. Zinu gadījumu, kad bāriņtiesa steidzamā kārtā visu noorganizēja dažu dienu laikā, kopš iesnieguma saņemšanas, jo jau bija uzsākti audžuvecāku kursi, uz kuru turpinājumu vajadzēja pagūt. Tātad - bāriņtiesasvar visu nooranizēt steidzami, ja vien ir ieinteresētas.


Kursi

Tie ilga pusotru mēnesi, nedēļas nogalēs. Es nevaru vien nopriecāties par speciālistiem, kuri tos vadīja. Arī par mentoriem jeb praktizējošiem audžuvecākiem, kuri dalījās savā pieredzē. Es un vīrs bijām sajūsmā. Protams, pēc katras nodarbību dienas, es nevarēju aizmigt. Un visas darba dienas es vienkārši malu sev pa galvu iegūto informāciju, un meklēju tam visam turpinājumu. Tās emocijas, kas plosās pa galvu kursu laikā, varētu atgādināt kaut ko no hormonālajām svārstībām grūtniecības laikā.

Vai vīriem būt?

Bāriņtiesas mēdz uzstāt uz to, ka vīriem ir jāpiedalās audžuvecāku kursos. Ir bāriņtiesas, kuras aicina vīriem neiziet kursus, jo esot lieki "papīru" darbi. Un tās ir pilnīgas muļķības!
Praksē daļai ģimeņu "otrās puses", saucat kā vēlaties, bet tomēr nepiedalās. Tam, protams, ir arī praktiski iemesli - darba astākļi, kāds pieskata bērnus u.t.t. Droši vien, tas varētu arī nebūt nekāds šķērslis, ja sākotnēji vīrietis 100% atbalsta sievieti (jo teju vienmēr, pieņemt savā ģimenē "citu" bērnu, ir sievietes lēmums), un pēc kursiem viss tiek pārrunāts neskaitāmas reizes. Tomēr, ja abiem partneriem nav stipras, uzticības pilnas attiecības, tad tas viss var slikti beigties. Un ļoti bieži tieši šis iemesls liek audžuvecākiem atteikties no bērna, kas ir psihi graujošs lēmums visiem.

Man ieteikums - šo ceļojumu veiciet vienoti, kā īstenai ģimenei pieklājas!

Noslēgumam

Nokārtot visas formalitātes ir ļot vienkārši. Sadarbojoties, ar bāriņtiesu šis process var būt ļoti ātrs. Bet gatavojaties, ka kursi būs pārbaudījums, kas jums atklās jaunu pasauli. Un vēl viena, cita pasaule tiks atklāta tad, kad sāksiet praktizēt iegūtās zināšanas. Kas vēl ir svarīgi - pēc kursu beigām jums nav obligāti jākļūst par audžuģimeni. Ja arī par tādu kļūsiet (jeb - pēc kursu pabeigšanas, bāriņtiesa pieņems galējo lēmumu - piešķirt jums statusu), arī tad jūs varat atteikties no statusa, un savā ģimenē bērnu neuzņemt.