Otrdien, 21. maijā, Ebreju kopienas namā notiks jau otrais Latvijas audžuģimeņu forums, kas veltīts Profesionālo audžuģimeņu apvienības (PAA) “Terēze” 10 darbības gadiem. Tajā jomas speciālisti atskatīsies uz paveikto, un aktualizēs sasāpējušos jautājumus, kurus valstiskā līmenī līdz šim nav izdevies atrisināt.

“Lai gan pēdējos gados ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, tika uzskatīti par prioritāti, diemžēl nākas novērot, ka tas pie kā esam strādājuši gadiem ilgi, tiek pārveidots institūciju un organizāciju interesēs”, atzīst PAA “Terēze” vadītāja Ārija Martukāne. Pirmajā Latvijas audžuģimeņu forumā, kas notika pirms diviem gadiem, tika prezentēts audžuģimeņu redzējums par atbalsta centru darbību un specializētajām audžuģimenēm. Martukāne gan atzīst, ka dzirdīgas ausis tad netika atrastas. Pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka Atbalsta centra funkcijas pārklājas ar bāriņtiesu atbildību, bet ar sociālo dienestu, kā bērna bioloģiskās ģimenes gadījumu vadītāju, un audžuģimeni, kā pakalpojuma sniedzēju, sadarbība nav paredzēta. Savukārt noteikumi par specializētajām audžuģimenēm ir izstrādātas institūciju interesēs, bērna intereses un vajadzības ignorējot.

“Izstrādājot jauno ārpusģimenes aprūpes politiku, vispirms tika ņemts vērā ērtums institūcijām. Netiek domāts par bērna labklājības līmeni. Tas, ko bērnu tiesību aizstāvošās institūcijas ir realizējušas pēdējo divu gadu laikā, dzīvē nedarbojas. Mēs vēlamies, lai mūs sadzird! Pašlaik par mums lemj cilvēki, kuri paši nav bijuši audžuģimenes statusā un visu vēro no malas. Šie cilvēki neapzinās to slogu, ko mēs uzņemamies. Tomēr tie visi ir mūsu bērni, valdībai ir jāatbalsta ģimenes, kuras grib strādāt, vēlas ziedot savu komforta zonu, lai bērniem atdotu bērnību”, uzsvēra PAA “Terēze” vadītāja. Viņa atzīst, ka pašlaik ģimenes tiek ne tikai neatbalstītas, bet tām arī tiek traucēts aizstāvēt bērnus, iestāties par bērnu tiesībām.

Audžuģimenes vēlas, lai katrs, kuram ir kāda lemtspēja par šo bērnu dzīvēm, ieklausās savā sirdsbalsī un cenšas iztēloties šo bērnu izjūtas. “Mēs to redzam katru dienu, tādēļ nevaram palikt vienaldzīgi. To, kas notiek šo bērnu dzīvēs, ir prātam netverami, bet valstiskā līmenī ir jūtama liela vienaldzība. Kā var neieskatīties tajās sāpinātajās acīs un necensties izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu viņu dzīves?”, neizpratnē vaicā Martukāne.

Viņa uzsver, ka audžuģimenes risina valstiska mēroga bērnu tiesību aizstāvību, tomēr tas netiek redzēts: “Ļaujiet mums palīdzēt bērniem, ieklausieties mūsos! Mēs vēlamies, lai valstiskā līmenī katrs bērns tiek saskatīts kā individualitāte, kā personība!”.

Foruma pirmajā daļā runās bērnu tiesību aizsardzības jomas speciālisti, bet otrajā daļā tiks vadītas diskusijas ar mērķi analizēt pieejamo atbalstu, audžuģimeņu darba problemātiku, meklēt praktiskus risinājumus, lai sadarbība starp iesaistītajām institūcijām būtu efektīva un darbotos bērnu labākajās interesēs. Tiks apzināti un sistematizēti nepieciešamie uzlabojumi normatīvajos aktos un praksē, lai nodrošinātu bērnu tiesības un labākās intereses audžuģimenēs ievietotajiem bērniem.



Forumā piedalīsies:

-Latvijas Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juridiskā padomniece Laila Henzele;

-centra “Dardedze” pārstāve Inese Sadauska;

- Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību speciālists, Pusaudžu resursu centra vadītājs un bērnu psihoterapeits Nils Konstantinovs;

-Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis;

- Labklājības ministrija Valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece;

- Pasākuma moderators – Ansis Bogustovs;

- Latgales audžuģimeņu biedrības „Muna sāta” vadītāja Marija Pupiņa;

- Kurzemes reģiona audžuģimeņu biedrības „Estere” vadītāja Margita Grulle;



Tāpat forumu apmeklēs aptuveni 100 audžuģimenes.