Nodrošina Blogger.

Par medicīnas speciālistiem “sistēmas bērnu” dzīvē

By 12:42

Manī šodien ir ārkārtīgi daudz pārdomu par medicīnas speciālistu nozīmi mūsu dzīvē. Agrāk man nebija ne mazākās jausmas, kas notiek šai jomā, jo mani tas nekādi neskāra. Tik vien kā padzirdam kādu apaudzētu šausmu stāstiņu par apkārt notiekošo.
Kad tikko ģimenē uzņēmām mūsu audžumeitu - bērnu ar īpašām vajadzībām, tikām gatavoti grūtai cīņai medicīnas lauciņā. Redzot, kādā stāvoklī ir mūsu audžumeita, kāds ir viņas veselības stāvoklis, kādas medicīnas speciālista rekomendācijas tika sniegtas, es nespēju noticēt tam ko redzu! Tik tiešām nespēju! Es sapratu, ka viņa bija bijusi viena šai pasaulē, bet visapkārt bija tikai tie, kuri dara savu "darbu". Kaut kā...

Nedz Valsts policijas, nedz Veselības ministrijas pārstāvji šajā visā nesaskatīja vajadzību izvērtēt medicīnas pārstāvjus, kuri uzraudzīja mūsu audžumeitu. Vien Tiesībsarga birojs norādīja, ka ir saskatāmi nopietni bērnu tiesību pārkapumi, tostarp arī medicīnas jautājumos.

Vēlāk es sāku analizēt to, kas bija noticis ar mūsu Viktoru. Kāds viņš bija tad, kad ieradās pie mums pusotra gada vecumā no kāda Valsts sociālās aprūpes centra. Jau atkal - mēs vienkārši nespējām noticēt tam, ko redzam. Mēs nesapratām, vai tiešām var būt tik traki? Tik ļoti negribējām ticēt, ka kāds var tik vienaldzīgi izturēties pret bērniem. Viņš bija neticami tievs, bet vēlāk sapratām kādēļ. Nepilnus 4 mēnešus viņš nemitīgi slimoja, tā īsti neizārstēts tika mētāts no bērnu nama (kur arī ir medicīnas speciālisti) uz slimnīcu un atpakaļ. Turpu šurpu! Kā tāda mantu.

Aprūpes centra ārsti pat nebija noskaidrojuši, vai bērns ir vakcinēts atbilstoši vakcināciju kalendāram. Norādījumos mums vien ierakstīja, ka iespējams jāveic visas obligātās vakcinācijas. Iespējams! Mūsu ģimenes ārstei bija nepieciešamas 5 minūtes, lai uzzinātu, kad un kas ir bijis vakcinēts. 

Redzot bērnu ciešanas, vienaldzības, neprofesionalitātes sekas, es pirmo reizi gribēju piekrist, ka mūsu medicīnā nav kārtības un valda visatļautība. Un tad vēl dzirdot citus stāstus par citiem bērniem no institūcijām… Zem katras kritikas!

BET!!!

Kad bērni nonāca mūsu ģimenē, mēs izjutām milzu kontrastu. Tas bija kā pēkšni pārcelties no 1980.  uz 2019. gadu. Mēs ieraudzījām, ka daudziem patiesi rūp, ka ir medicīnas jomā ir sirdscilvēki, kuri velta sevi visu saviem pacientiem. Viņi ir gudri, profesionāli, inovācijas pārzinoši. Tādu speciālistu ir daudz!

Šo divu gadu laikā, mēs esam apmeklējuši neskaitāmus ārstus. Neskaitāmus! Mums ir pilna mape ar dažnedažādām izziņām par bērnu stāvokli. Un es vēlos teikt – mūsu valstī darbojas daudzi jo daudzi fantastiski speciālisti! Pa šo laiku esmu sastapusi trīs speciālistus (kas ir ļoti maz), par kuriem es gribētu jautāt – kā viņiem kāds ļauj darboties ar tādu attieksmi? Piemēram, kāds psihiatrs, kurš sāka bļaut (!) uz 2 gadus veco Viktoru, jo viņš gribēja apskatīt plauktu ar mantiņām. Atkāpe, lai jūs saprastu, par ko es runāju.

Mēs šo - vairāk nekā divu gadu laikā esam iepazinuši mūsu lielisko ģimenes ārsti, kuru pirms tam praktiski nekad neapmeklējām. Mēs ikdienā sadarbojamies ar ļoti labu, zinošu speciālistu no Jēkabpils reģionālās slimnīcas. Mēs esam priecīgi redzēt, cik profesionāli darbojas centrs “Poga” speciālisti. Mēs esam ārkārtīgi priecīgi par sadarbību ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem. Mēs esam ļoti, ļoti pateicīgi Bērnu klīniskās universitātes 3. nodaļas speciālistiem par atbalstu un izpratni mums grūtajā dzīves posmā, kas bija garš un mokošs. Es zinu, ka mūsu gadījums bija viens no tiem par kuriem rūpējās, uztraucās ļoti daudzi slimnīcas speciālisti. Tas bija sāpīgs un grūts laika ne vien mums, bet arī speciālistiem. 

Janvārī mūsu audžumeitai notiks otra plānotā operācija. Pateikt, ka mums ir bail, ir nepateikt neko. Bet mēs paļaujamies uz profesionālajiem Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem, paļaujamies uz augstākiem spēkiem, ka šoreiz viss noritēs raitāk un bez aizķeršanās, un mūsu audžumeitas, nu jau daudz spēcīgākais ķermenītis, tiks ar visu galā!

Paldies tiem speciālistiem, kuri ir bijuši ar mums šo vairāk nekā divu gadu laikā, kopš kļuvām par audžuvecākiem! Paldies, ka palīdzējāt mūsu (un daudziem citiem) bērniem ātrāk attapties no vienaldzības un pāridarījumu sekām! Jūs esat pelnījuši visu to labāko!

Aicinājums

Atgriežoties pie sākotnējā. Par šīm divējādajām pasaulēm. Kur blakus pacientam ir aizstāvis, un to, kur aizstāvja nav. Formāli, protams, ir kāds, kurš parakstās un apdomā finanšu un ērtuma jautājumus. Lielākoties tas arī viss. 
Aicinu valstiskā līmenī mainīt attieksmi pret ārstiem, kuri ir nolaidīgi pret pacientiem. Es ļoti labi saprotu, ka notiek pārpratumi, nejaušības, nelaimes gadījumi. Ārsti ir tikai cilvēki. Tomēr ir tāda galējība, kā atsevišķu speciālistu sistemātiska nolaidība, piemēram, pret “sistēmas bērniem”. Piemēram, psihiatrs, kurš mazajiem bērnu nama pacientiem izraksta nepieļaujami lielas , atkarību izraisošu medikamentu dozas. Vai, piemēram, kāds acu ārsts, kurš sadarbojoties ar bērnu namu, bērnam ar ļoti, ļoti sliktu redzi nozīmē brilles lietot tikai “darbojoties”, t.i. zīmējot, rakstot u.t.t. Kurš atbildēs par to, ka bērni bērnu namos kļūst atkarīgi no medikamentiem. Kurš atbildēs par to, ka laikā, kad bērnam bija iespēja uzlabot redzi, tika liegta pieeja brillēm. Kurš atbildēs par to, ka bērni tiek padarīti sistēmai "ērti", nevis gatavoti nākotnei - arī veselības ziņā.  

Piemērams, kas notika ar Latvijas televīzijas sižetiem, kas tapa sadarbībā ar psihiatru Nikitu Bezborodovu par pārmērīgajām dozām un medikamentiem, kas tika doti bērniem Valsts sociālās aprūpes centrā? Vai tika uzsākts kriminālprocess? Vai labklājības ministrija veica pārbaudes? Es pieļauju, ka zinu atbildi...

Ir jābūt stingrai, arīdzan valstiskai nostājai pret speciālistiem, kuri ļaunprātīgi izmanto bērnu neaizsargātību un rīkojas pēc ērtuma principa. Ērtāk bērnu nama vadībai, darbiniekiem, ērtāk mediķiem, ērtāk ikvienam. Bērni cieš un nereti - lēnāk vai ātrāk iet bojā! 

Neļaujat vienaldzīgiem jomas neprofesionāļiem iznīcināt, ietekmēt jūsu veikumu. Es esmu pārliecināta, ka par ikvienu ārstu (un jebkuras citas jomas speciālistu, jebkuru cilvēku) var pateikt, ko nelāgu, jo tikai cilvēki taču! Tomēr – neļaujat starp jums atrasties tiem, kuri nav ārsta nosaukuma cienīgi!


Vēlreiz paldies ikvienam, kuram patiesi rūp! 

Tev varētu patikt arī šie ieraksti

0 komentāri

Labprāt uzklausīšu arī Tavu viedokli :)