Šī filma... Domāju, ka tā varēja pateikt daudz vairāk, bet tajā pašā laikā – mēs, vecāki zinām, ko nozīmē katrs acu skatiens, katrs elpas vilciens, kad tiek runāts par bērniem. Mēs zinām to nožēlojamo sajūtu – es varēju izdarīt vairāk, es varēju būt labāks vecāks, nekā biju un esmu! Un nē – mani nepārņēma nožēla par to, kādos apstākļos dzīvo šīs mammas un viņu bērni. Patiesībā – domāju, ka Iļģuciema cietumā esošie bērni noteikti ir krietni laimīgāki, nekā tas būs pēc tam, kad nāksies atgriezties realitātē. Mammas un bērni tur tiek uzmanīti. Ir konkrētas higiēnas prasības, visiem ir apģērbs un ēdiens. Visi pavada laiku ārpus telpām.. Mammas ir blakus nepārtraukti – par to sapņo visi bērni!