"Sistēmas bērni" stāsta Latvijas Radio ēterā
Lūk, saites uz visiem raidījumiem:
>>>16.oktobra raidījums: "Sistēmas bērnu" stāsti: Katrīne - bēguļošana, cietums un dēls bērnunamā
*Stāsts par 25 gadus vecu sievieti, kura runā par sekām, kādas atstājusi dzīve bērnu namā. Skaidrā pateisība ir tāda, ka Katrīne ir tikai viena no daudzām bērnu namu "absolventēm", kuras bērni piuedzīvo tādu pašu bērnību. Bērnību bērnu namā.
>>>17. oktobra raidījums: "Sistēmas bērnu stāsti: Aivis Berģis - sists un pazemots, ars ekām cīnās aizvien
*Aivi es ļoti labi atceros no tiem laikiem, kad es viesojos Līkumos. Jā, viņš bija aktīvs pusaudzis, un es nemaz nešaubos, ka viņš "gāza podus". Tomēr tam visam ir iemesls. Vai gan bērns, no kura atsakās māte, var būt izcils savā uzvedībā, attieksmē pret dzīvi, līdzsvarots, psiholoģiski vesels? Nē, nevar! Tas vienkārši nav iespējams! Bērnu nams situāciju lielākoties pasliktina. Un ja vēl bērns/jaunietis nokļūst pie sliktas audžuģimenes... Manās spējās nav funkcijas iztēloties kaut ko tik smagu.
Šim, nu jau jaunietim, apstākļi sakrita ļoti nelabvēlīgi. Viens ievainojums pēc otra. Viens sitiens pēc otra. Un šādu bērnu ir daudz. Lai vai kāds būtu tas skaitlis, ja ir vismaz viens tāds bērns - tas jau ir par daudz!
Man ir ļoti skumji dzirdēt, ka tas viss ir noticis Līkumos. Vietā, kur es vairākkārt esmu bijusi. Man nekad nebūtu ienācis prātā, ka tas viss tur notiek... Tikai tagad, atskatoties uz ciemošanās reizēm tur, sāku saprast... Īsumā - es ticu Aivim! Un mana sirds sažņaudzas no tā, ka tas viss ir bijis mūsu acu priekšā, bet mēs visi tēlojām savas lomas... Ļoti skumji...
Es turu īkšķus, es TICU, ka Aivis būs pietiekami gudrs, lai citu cilvēku sabojāto daļu sevī spētu salabot! Un es ticu, ka Aivis iemācīsies dzīvē "satikt" tikai labās situācijas.
>>>18. oktobra raidījums: "Sistēmas bērnu" stāsti: Mamma Inese Sarmule - darīt, nedomājot par sevi, bet par bērnu
>>> 19.oktobra raidījums: "Sistēmas bērnu" stāsti: Edgars Zariņš – bērnībā nonācis bērnunamā, tagad – Anglijā
*Aivi es ļoti labi atceros no tiem laikiem, kad es viesojos Līkumos. Jā, viņš bija aktīvs pusaudzis, un es nemaz nešaubos, ka viņš "gāza podus". Tomēr tam visam ir iemesls. Vai gan bērns, no kura atsakās māte, var būt izcils savā uzvedībā, attieksmē pret dzīvi, līdzsvarots, psiholoģiski vesels? Nē, nevar! Tas vienkārši nav iespējams! Bērnu nams situāciju lielākoties pasliktina. Un ja vēl bērns/jaunietis nokļūst pie sliktas audžuģimenes... Manās spējās nav funkcijas iztēloties kaut ko tik smagu.
Šim, nu jau jaunietim, apstākļi sakrita ļoti nelabvēlīgi. Viens ievainojums pēc otra. Viens sitiens pēc otra. Un šādu bērnu ir daudz. Lai vai kāds būtu tas skaitlis, ja ir vismaz viens tāds bērns - tas jau ir par daudz!
Man ir ļoti skumji dzirdēt, ka tas viss ir noticis Līkumos. Vietā, kur es vairākkārt esmu bijusi. Man nekad nebūtu ienācis prātā, ka tas viss tur notiek... Tikai tagad, atskatoties uz ciemošanās reizēm tur, sāku saprast... Īsumā - es ticu Aivim! Un mana sirds sažņaudzas no tā, ka tas viss ir bijis mūsu acu priekšā, bet mēs visi tēlojām savas lomas... Ļoti skumji...
Es turu īkšķus, es TICU, ka Aivis būs pietiekami gudrs, lai citu cilvēku sabojāto daļu sevī spētu salabot! Un es ticu, ka Aivis iemācīsies dzīvē "satikt" tikai labās situācijas.
>>>18. oktobra raidījums: "Sistēmas bērnu" stāsti: Mamma Inese Sarmule - darīt, nedomājot par sevi, bet par bērnu
>>> 19.oktobra raidījums: "Sistēmas bērnu" stāsti: Edgars Zariņš – bērnībā nonācis bērnunamā, tagad – Anglijā
*Šī intervija man ir ļoti tuva! Tik daudz "pērļu", tik pilna un piesātināta. Mana pateicìba visiem, kuri runā! Un par Zvanniekiem - tik daudz laba dzirdēts... Šis ir kārtējais apliecinājums, ka cilvēki ir ìstajā vietā un dara īstās lietas!
>>>20.oktobra raidījums: "Sistēmas bērnu" stāsti: Ieva Minalgo - rētas sadzīst, bet atmiņas aizvien sāīgas
* Šī intervija man lika atcerēties par daudzajiem veidiem, kā var palīdzēt bērnunama bērniem. Vai sabiedrìba ir informēta, par to, ka svētku dāvanas, adopcija un audžuģimenes nav vienìgais variants, kā atbalstìt "sistēmas bērnus"?
>>>21. oktobra raidījums: "Sistēmas bērnu" stāsti: Igors Lopatčenkovs - visi "bērnunamnieki" nav vienādi
*Pēdējā intervija Latvijas Radio radijuma ciklā "Sistēmas bērnu" stāsti. Šoreiz par to, kā izdodas tikt tam pāri. Vismaz - kā var mēģināt (!) tikt tam pāri... Tas, ko es sev "izcēlu" no šīs intervijas, ir tas, ka bērnunama bērni pārējai sabiedrības daļai cenšas pierādīt, ka viņi ir normāli. Patiesībā - vņiem nekas nav jāierāda! Viņi ir tādi paši bērni, kā tie, kuri aug ģimenēs. Problēma ir tikai tajā, kā mēs uz to raugāmies. Kā starp bērniem, kuri aug ģimenē, tā arī starp tiem, kur aug "sistēmā", ir "labie" un "sliktie". "Labie" un " sliktie" lieku pēdiņās, jo... Šie vārdi kā tādi ir smieklīgi - mums iebakstīti smadzenēs un pasniegti, kā " normāli" un "objektivitāti" apzīmējoši. >>>20.oktobra raidījums: "Sistēmas bērnu" stāsti: Ieva Minalgo - rētas sadzīst, bet atmiņas aizvien sāīgas
* Šī intervija man lika atcerēties par daudzajiem veidiem, kā var palīdzēt bērnunama bērniem. Vai sabiedrìba ir informēta, par to, ka svētku dāvanas, adopcija un audžuģimenes nav vienìgais variants, kā atbalstìt "sistēmas bērnus"?
>>>21. oktobra raidījums: "Sistēmas bērnu" stāsti: Igors Lopatčenkovs - visi "bērnunamnieki" nav vienādi
Būsim godīgi un līdztiesīgi - arī darbos!
0 komentāri
Labprāt uzklausīšu arī Tavu viedokli :)