Rakstot par savu pieredzi audžumammas statusā, izeju nelielu psihoterapijas kursu. Vēl ilgi pēc ieraksta publiskošanas, es par to domāju, to analizēju un bieži vien pārlasu. Reizēm aizdomājos, vai gan tam ir jēga... Pēdējo rakstu uzrakstīju un nodomāju – nē, nu šoreiz kaut kā „ne par ko” sanāca. Un tad kā apstiprinājumu, ka tam ir jēga, es sāku saņemt jūsu vēstules. Vairāk, nekā citreiz.

Kas man raksta? 
Man raksta tie, kuri iziet šo procesu, tāpat kā es, un ir pateicīgi, ka kāds viņu dzīvē notiekošo ietērpj vārdos. Arī šodien man atnāca šāda vēstule no kādas mammas, kura audzina adoptētu bērniņu. Viņa smejoties, un raudot, jo rakstītais ir tik pazīstams.

Man raksta tie, kuri vēlas saprast, kā var palīdzēt, un ko var darīt, lai vairotu cilvēku vēlmi kļūt par audžuvecākiem. Šādu jautājumu no kādas draudzes saņēmu pirms dažām dienām. Un nav lielākas laimes, kā dalīties savā pieredzē (kas gan ir vēl maza), lai kaut kā uzlabotu situāciju. Es ceru, ka jau dikti drīz būs arvien vairāk to, kuri vēlas iesaistīties audžuģimeņu kustības attīstībā. Jo, lai palīdzētu bērniem, ne visiem viņi jāadoptē, vai jāpieņem savā ģimenē, kā audžubērni. Ja tas nav „pa zobam”, tad ir daudzi citi veidi, kā palīdzēt un iesaistīties!

Un vēl viena ļoti nozīmīga cilvēku grupa, kas man raksta, tie ir - potenciālie audžuvecāki! Jā, dārgie – starp mums ir daudz cilvēku, kuri vēlas pieņemt savā ģimenē citu mammu neaprūpētos bērniņus ,un sniegt tiem visu to labāko. Potenciālās audžumammas man stāsta par saviem satraukumiem, bailēm, neziņu. Jo publiskajā telpā ir tikai sausa informācija par to, kā kļūt par audžuģimeni. Bet cilvēki baidās no birokrātijas, no bāriņtiesu „sausās” attieksmes un neizpratnes. Daudzi neizprot audžuvecāku kursu nozīmi un saturu. Cilvēkiem vajag vienkāršus pieredzes stāstus, vienkāršas sarunas par praktisko pusi.

Tādēļ mans vienīgais ieteikums bāriņtiesām, kuras vēlas piesaistīt audžuģimenes – RUINĀJIET! Aiciniet uz sirsnīgām, atklātām sarunām, pārrunām! Pieaiciniet praktizējošās audžuģimenes, lai tās izstāsta par pieredzēto! Tikai caur sarunu, atklātību bērnu nami var tapt tukši! Nedz bukleti, nedz reģionālās avīzes ar sausiem ierakstiem un aicinājumiem to nepaveiks!

Kad atraksta, ka dokumenti iesniegti... 
Mans šīs dienas gardums ir kāda vēstule, par to, ka pēc mana iedrošinājuma, ģimene ir ķērusies klāt - uzrakstījuši iesniegumu bāriņtiesai. Šis gan nav tāds pirmais gadījums (otrais patiesībā), bet es esmu TIK laimīga, ka tas viss notiek! Es esmu tik laimīga par šo ģimeni. Bet visvairāk mani priecē fakts, ka jau drīzumā bērnu namos esošo skaits samazināsies. Gribētāju rīkoties ir daudz, ir nepieciešams pavisam neliels iedrošinājums, atbalsts, palīdzība. Es sarakstoties, cilvēkiem nerakstu neko pārdabisku – tikai stāstu par savu pieredzi. Neko vairāk. Tā ir vienkārša komunikācija.

Paralēli es sarakstos ar vēl trīs sievietēm, kurām sirdī ir vieta bērnam no citas mammas. Un es ceru, ka mūsu sarunas novedīs pie izpratnes. Jā, reizēm svarīgākais nav panākt, lai ģimene kļūst par audžuģimeni, bet gan lai tā izprot – vai ir spējīga to paveikt. Bet es visiem iesaku vienu – apmeklējiet audžuvecāku kursus, jo tie visu saliks „pa plauktiņiem”.

Dikti cildinoši sanāca...
Es laikam dikti sevi salielīju, tomēr galvenais uz ko es vēlos vērst uzmanību ir - šim blogam iekš Facebook seko mazāk nekā 1000 cilvēki, bet lasītākais raksts skatīts vien nedaudz mazāk kā 10 000 reižu. Tātad - šis nav Delfi, šis nav TVNet, šī nav ministrijas, šī nav bāriņtiesas vai pašvaldības lapa. Šis ir mazpazīstams blogs. Tomēr jau caur šādu – nelielu blogu, tajā ieguldot relatīvi maz laika, var panākt audžuģimeņu piesaisti. Pat bail iedomāties, kas notiktu, ja visas pašvaldības veicinātu atklātu komunikāciju starp bāriņtiesu, pieredzējušām audžuģimenēm, citiem jomas speciālistiem un potenciālajām audžuģimenēm. Iespējams, esmu naiva – bet man šķiet, ka audžuģimenēm aptrūktos bērnu :)

Liels, liels, milzu paldies visiem, kuri nekautrējas un uzdod man savus jautājumus! Jūs mani iedvesmojat! Es esmu tik priecīga, zinot, ka mums apkārt ir tik daudz cilvēku, kuri ir gatavi rīkoties. Turieties, sistēmas uzturētāji! Mēs nākam! :D