Laimes trūkums – visai aktuāla problēma man apkārt esošajiem cilvēkiem. Nereti vien šķiet – viņam/viņai ir viss nepieciešamais labai dzīvei – lieliska ģimene, veseli bērni, materiālā labklājība, un tomēr... Reiz kāda draudzene man stāstīja - es vienkārši to nejūtu. Es zinu, ka man jābūt laimīgai, bet tā tas nav.

Kādēļ cilvēki neizjūt laimi? Psiholoģijā tiek uzskatīts, ka sakne šai problēmai meklējama bērnībā. Ja cilvēks neizjūt mīlestību un prieku pirmajos dzīves gados, tad pieaugot viņš turpina to neizjust.

Ir ļoti skumji vērot pieaugušus cilvēkus, kuri skrien pēc mērķiem, arvien jauniem – jauna darba, jaunas mājvietas, jauna dīvāna, jaunām smaržām, kosmetologa apmeklējuma un tad... attopas, ka tik ļoti gaidītā sajūta ir īsa. Acumirklīga.

Ja reiz pieņemam par faktu to, ka visa aizsākums ir bērnībā, tad mūsu, kā vecāku galvenais uzdevums ir parūpēties par mūsu bērnu laimi. Tā, lai, kad mūsu mazulīši ir pieauguši, viņiem ir iespēja iet uz priekšu, nevis gadiem ilgi analizēt savu bērnību, savas psiholoģiskās traumas, mēģināt piedot saviem pāridarītājiem. Tas atņem laiku un dzīvības enerģiju. To noteikti neviens mīlošs vecāks nenovēl savam bērnam!

Nesen, meklējot informāciju par laimi, atradu kādu interesantu rakstu par Nīderlandē dzīvojošajiem bērniem, kas atzīti par pasaulē laimīgākajiem (to paziņojuši Unicef Germany un pie šāda paša veida secinājumiem nonākuši arī Britain’s Child Poverty Action Group, World Health Organization un Unicef Internatonal). Iemesli, kas tiek minēti ir vairāki. Viens no pirmajiem ir tas, ka šiem bērniem ir laimīgi vecāki. Kā jau, protams, varam saprast – tas ir apburtais loks. Mūsu sabiedrībā ir daudz nelaimīgu vecāku, kuri arī saviem bērniem nodod šo nespēju mīlēt un justies laimīgiem. Precīzāk – neiemāca mīlēt un izjust laimi.

Runājot par laimīgajiem vecākiem. Nīderlandē dzīvojošie vīrieši ir krietni līdzvērtīgāki savām dzīves partnerēm. Viņi nereti strādā uz pusslodzi, tādējādi sadalot bērnu audzināšanas pienākumus. Un es domāju, ka Latvijā dzīvojošās mammas ļoti labi saprot, cik svarīga ir vīrieša līdzdalība ģimenes dzīvē, nevis – atnesu naudu, ej uz virtuvi sieviete, esmu noguris! Starp citu, holandietes ir atzītas par laimīgākajām sievietēm pasaulē!

Holandieši arī neizjūtot stresu izglītības sistēmas dēļ. Tas tādēļ, ka Nīderlandē pēc skolas nav jāpilda mājasdarbi. Bērni var pilnvērtīgi izmantot atvēlēto laiku, lai spēlētos, izklaidētos, nodoties sporta un citām aktivitātēm. Savukārt vidusskolēniem nav spiediena par to, ka ir jābūt labākajam. Tiem, kuri nav teicamnieki, netiek norādīts uz viņu trūkumiem. (Vai jūs vēl atceraties to stresa līmeni pirms skolas beigām? Eksāmeni, kontroldarbi, nosodījums?)

Brokastošana ģimenes lokā. Jā, arī šis tiek minēts, kā viens no holandiešu bērnu laimes iemesliem. Droši vien nav jāpaskaidro iemesli – bērni ir laimīgi būt ar saviem laimīgajiem vecākiem, priecīgi apspriest dienas notikumus, uzēst, ko gardu un doties dienas gaitās. Un nedomāt par naudas trūkumu, jo finansiālais atbalsts no valsts puses, arī tiek minēts, kā viens no laimes iemesliem.

Līdzvērtība. Nīderlandē bērniem ir tādas pašas tiesības izteikt viedokli, kā vecākiem. Turklāt, ir ne tikai tiesības izteikt viedokli, bet tas arī tiek ņemts vērā un vecāki to ciena. Šis mani neizbrīna, jo Latvijā cieņa ret vecākiem nozīmē sēdēt, klusēt, pakļauties, izskatīties un uzvesties skaisti un pareizi.

Vecvecāku dienas. Nīderlandē visai aktīvi bērnu dzīvēs iesaistās vecvecāki, precīzāk – tiek praktizētas vecvecāku dienas. Mērķis – vecākiem ir iespēja pabūt divatā, atpūsties. Jau atkal – laimīgi vecāki -> laimīgi bērni.

Kādi ir secinājumi? Ja nebūsim laimīgi mēs, tad tādi nebūs arī mūsu bērni. Kādēļ? Vispirms jau tādēļ, ka bērni pārņem savu vecāku uzvedības modeli. Arī tādēļ, ka bērniem ir sāpīgi un nepatīkami redzēt savus vecākus ciešam. Guļam un ēdam pie TV ekrāniem, no plkst. 18 līdz 23, ar aizbildinājumu – esmu noguris/nogurusi, paej malā!

Viena no lielākajām problēmām, kas pastāv, ir profesionāla līmeņa spēja rast aizbildinājumus. Tas, kuram ir daudz laika un ir maz naudas, saka, ka pēdējā trūkums ir pie vainas laimes trūkumam. Tie, kam naudas netrūkst, attaisnojas ar ilgajām darba stundām. Kādēļ neizvēlēties balansu un, kā prioritāti noteikt bērnu? Tas nozīmē – sākt ar sevi. Kļūt laimīgam un mīlēt, lai arī bērns priecātos, skatoties uz saviem vecākiem. Lai bērns zina, ko nozīmē būt laimīgam, kā tas izskatās un, ko nozīmē, kad tevi kāds mīl neskatoties ne uz ko.

Ja vecāki neiemācīs savus bērnus būt laimīgiem, tad tas kļūs par nebeidzamo stāstu. Laimīgi nebūsim mēs paši, mūsu bērni un mazbērni.

Prieku un laimi!