Kad bērns piedzimst...

Daudzi vecāki gaida, ka līdz mazulis piedzims, viņš smaidīs, būs skaists, ļoti interesants, notiks "pucēšanās" un visādas citādas atrakcijas.

Tā tas gluži nenotiek. Bērni patiešām pašā sākumā guļ, ēd un kakā. Bet kā jau ikvienai dzīvībai, arī mazulim ir emocijas, kuras jāizpauž. Tā kā mazulis tikai kunkst un raud, tad uzminiet - kā viņš izpaudīs visas savas emocijas? Gandarījums visiem patīk, bet negatīvo emociju izpaušana – pavisam nemaz. Dzīvojam pasaulē, kurā ir "labi" izpaust tikai „skaistās” emocijas. Tomēr laimīgas dzīves neatņemama sastāvdaļa ir - 

 atcerieties, ka jāatmet jebkādi stereotipi. Ļaujiet savam bērna pabēdāties, paraudāt, izteikt, ka viņam galīgi nepatika šī ciemošanās. 

Negulētās naktis


Tādas būs, lai vai cik mierīgs vai nemierīgs bērns jums nebūtu. Mums Hanna bija mierīga, teju nemaz neraudāja, ļāva gulēt gandrīz visu nakti. Un tik un tā es biju pārgurusi. Pat, ja jāceļas tikai vienu, divas vai trīs reizes naktī, pāris mēnešus pēc kārtas – tas atņem ļoti, ļoti daudz spēka. Par apkārtējiem draugiem – ir gan tādi, kuriem bērni guļ visu nakti no četru mēnešu vecuma, ir arī tādi, kuriem bērns pusotra gada vecumā ceļas ik pēc pusotras, divām stundām. Hanna pašreiz ceļas vienu vai divas reizes naktī. Reizēm trīs reizes. Tas atkarīgs no pašsajūtas, pārdzīvojumiem, satraukumiem un tā tālāk.






Jaundzimušie ne tikai guļ!


Ļoti daudzi uzskata, ka jaundzimušai ļoti daudz guļ. Izlasot literatūru tā tas var šķist, tomēr... Bērns ļoti ilgu laiku pavada arī ēdot. Ēšanas procesā jums ir jābūt blakus, jo tā nu daba ir radīta – pups ir pie mammas. Ja nu tomēr apstākļi ir tā izveidojušies, ka mazulis ir jābaro ar mākslīgo piena maisījumu, arī tad jums ir jābūt blakus. Vispirms – drošība pirmajā vietā (jāuzmanās no aizrīšanās iespējas). Vēl svarīgi – veidot saikni ar bērnu. Ēšana ir lielisks laiks, kad apskatīt, samīļot un apčubināt savu mazulīti. Krūtsbarošana veido lielisku saikni ar mazuli, bet... Ne tad ja jūs iegrūdīsiet krūti bērnam mutē un viņu ignorēsiet! Pups mutē – saikni neizveidos, bet jūsu attieksme gan.






Bērni ir dārgi!


Kad vecāki plāno bērnu, vai jau to gaida ierodamies konkrētā laikā, šķiet, ka galvenais satraukums ir par to, vai pietiks naudas visam nepieciešamajam. Jo sabiedrība saka: „Bērni ir dārgi!”. Tā ir patiesība un muļķības!


Atceros savus pārdzīvojumus. Gribējām smalkāko gultiņu, dārgākos ratiņus un vēl 1001 lietu, kas šķita vajadzīga. Rezultātā manī ieslēdzās skopums uz itin visu. Par to es ļoti priecājos, jo neko lieku tā arī neiegādājāmies. Tomēr... Tikai pēc tam, kad bērns bija piedzimis, sapratu, ka viņam neko no tā visa nevajag. Visas materiālās vērtības ir nepieciešamas tikai un vienīgi vecākiem. Skaistas drēbītes, labi rati un tā tālāk. Bērnu droši varējām ietīt autiņā un vest mājās tādā veidā. Varējām iegādāties krietni lētākus ratus (jo pašreiz var iegādāties labus ratus arī par nelielu naudas summu), varējām paļauties tikai uz atdotajām drēbēm.


Bērnam ir nepieciešama mamma, viņas krūtis, pieskārieni, aci skatieni, nedaudz vēlāk arī tētis, viņa nomierinošā balss un komunikācija. Siltums, ēdiens, mīlestība. Tātad – bērni ir tik dārgi, cik paši izlemjam!






Krūtsbarošana. LIELS izaicinājums!


Kādam tas var būt vieglāk par vieglu. Lai gan nezinu nevienu mammu, kurai krūtsbarošana būtu bijusi viegla (ar otro bērnu gan esot vienkāršāk par vienkāršu!). Iespējams, ka tiešām vienīgais, kas sagaida jauno mammu ir sāpes, kuru dēļ gribas pa sienām rāpot... Tomēr, iespējams, jums asiņos krūšu gali, uz tiem veidosies krevele, jums nepietiks piena, un pirmajās dienās nāksies tās dažas piles izspiest no krūts ar varu. Tas, dārgās, ir viens varens izaicinājums – zīdīt, saglabāt mieru ģimenē un darīt to visu ar lielu prieku!






Pilnīgs bezspēks pēc dzemdībām


Nerunāšu šoreiz par mammām, kurām ir bijis ķeizargrieziens, jo pēc tā attapties ir vēl grūtāk, nekā pēc dzemdībām. Tomēr – ņemiet vērā ārstu norādījumus taupīt sevi pēc dzemdībām. Lai gan sākumā šķiet, ka spēka ir vairāk nekā vajag, tomēr pienāk brīdis, kad tas izzūd. Saudzējiet sevi, jo dzemdības, satraukums un zīdīšana atņem krietni vairāk, nekā sākumā šķiet. Ja mamma nav atpūtusies, tad mājās cieš visi un vispirms mazulis. Tādēļ – esiet gatavi, ka pirmajās dienās, jāēd būs daudz augstvērtīgas pārtikas, jāguļ pie mazākās iespējas un jāsaudzē savi spēki kā vēl nekad!






Jaunie vecāki kavē visu!


Man ļoti, ļoti nepatīk kavēt, bet pašreiz... Tā ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. Mazuļa dienas režīms ir prioritāte. Kad viņš aizies gulēt, vai viņš šoreiz gulēs ilgāk un, vai viņš vispār gulēs? Tas ir jautājums uz ko atbildes nekad nav. Esmu novērojusi, ja es kaut ko konkrētu ieplānoju, tad Hanna noteikti piemirsīs par jebkādu režīmu, izlaidīs gulēšanas reizes, kaut ko sadarīs, kas man vēl būs jāuzkopj. Labākais, ko esmu apguvusi – nedomāt par laiku, jo to tāpat vairs nespēju kontrolēt.






Bērna iepazīšana prasa laiku


Tā tas ir, ka mēs mīlam savus mazulīšus, kad tie ir vēderā. Mēs tos iemīlam vēl vairāk, kad tie piedzimst. Tomēr pienāk brīdis, kad tu saproti – hei, tā taču nebija nekāda mīlestība salīdzinot ar to, ko jūtu tagad! Tagad es viņu dievinu vairāk par visu un vairāk mīlēt nevar! Var un varēsiet! Kā izrādās mīlestībai pret bērnu nav nekādu ierobežojumu, tā aug kā tāds... Nezinu kas. Nekas līdzīgs dabā neeksistē.


Tomēr nereti vecāki sevi pieķer pie domas, ka tas mazais gaļas gabals tomēr nav iemīlēts un tas ir slikti. Viņi nejūt saikni. Viņi nezina, ko ar to iesākt un kādēļ TAS kliedz??? Šīs sajūtas sabiedrībā nav atļautas, tās tiek uzskatītas par sliktām un nosodāmām. Lai gan – tā jūtas daudzas mammas un tas nav nekas traks, jo bērna iemīlēšana tik tiešām prasa laiku. Esmu dzirdējusi stāstu par sievieti, kura ir zvanījusi savam vīram ar lūgumu ātri ierasties mājās, jo viņa ir gatava izmest bērnu pa logu. Nē, nerunāju par kādu traku mammu, kura audzina savu bērnu nelabvēlīgā ģimenē. Es runāju par kādu izmisušu mammu, kura nu jau dievina savu bērnu vairāk par visu. Tomēr – tas, kas notiek sievietes ķermenī pēc dzemdībām, ir kas ļoti savāds. Tādēļ – sievietes esiet gatavas, ka viss nav kā pasakā un vīrieši – ievelciet dziļi elpu un sargājiet savas sievietes. Un vēl – ja esat gatavas izmest savu bērnu pa logu, sakratīt vai kā citādi slikti ietekmēt – zvaniet tuvākajiem un lūdziet palīdzību. Mīlestība un siltums atnāks arī pie jums!


Viens ir aprast ar domu, ka mājās ir bērns, bet kas cits – iepazīt viņa raksturu. Šķiet, ka tikai kādā ceturtajā Hannas dzīves mēnesī, es beidzot zināju, ko nozīmē katrs viņas skatiens, kustība, raudāšana, elsošana un tā tālāk. Līdz tam katra pastaiga bija satraukuma pilna. Viņa varēja pamosties un sākt raudāt, tam nebija kāda saprotama iemesla un risinājuma.






Raudāšana. Kādēļ?


Jā, jūs ne vienmēr zināsiet, kādēļ bērns raud. Jūs minēsiet – zobi, gāzītes, ir pārāk auksti vai karsti u.t.t No pieredzes varu teikt, ka iemeslu ir krietni vairāk, nekā reizēm mammas aizdomājas. Piemēram, kādas pastaigas laikā Hannai ļoti traucēja uz muguriņas sakrunkojies džemperis. Bet tas taču arī ir kaut kā jāizdomā! Bērnam var traucēt apģērba materiāls, vējš, saule, pārāk augsta, vai zema temperatūra. Tas var būt jebkas! Arī stress. Ja bērns ir pa dienu saticis daudzus cilvēkus, bijis jaunā vidē, tad satraukums būs manāms. Ir liela atšķirība, kā bērns uzvedas vakarā, ja ir būts mājās vai ciemos. Iespējams, tieši tādēļ pirmajos mēnešos ir vērts būt klusuma un saskaņā.






Jūs vēl ilgi neizgulēsieties!


Tā tas patiešām ir! Es vairs neatceros, kā bija, kad es nedēļas nogalēs vārtījos pa gultu, tad aizvilkos līdz televizoram un vēl pagulšņāju. Tas vienkārši vairs nenotiek un diez vai notiks... Tomēr - tā kā es vairs neatceros, kā tas bija, tad es ari par šīs ekstras trūkumu nesatraucos. Kad sēžat un neko nedarāt, atceraties – ja mums būs mazulis, ŠIS vairs nenotiks!






Jūs nevarat sagatavoties būt par vecākiem


Jūs varat nedaudz nobriest tam, lai būtu lieliski vecāki, bet patiesībā... Tā ir tikai daļa no gaidāmā. Svarīgākais – esiet gatavi visam! Jūs atklāsiet daudz ko jaunu savā un partnera raksturā. Turklāt jūsu bērnam var būt krasi atšķirīgs temperaments no jūsējā. Piemēram, ja esat praktisks cilvēks un jums ir bērns, kurš nevar paciest raupju audumu uz sava ķermeņa. Nelielu vēja plūsmu sejā. Mazākos kritienus. Svešu cilvēku pietuvošanos. Un tā tālāk. Šīs krasās atšķirības, var jums likt atstumt bērnu. Nedariet tā! Viņš vienkārši ir citādāks, bet ne mazāk mīlams!












Šis raksts nav par to, cik šausmīgi ir būt vecākiem, bet gan ar to, ka ir jābūt gatavam visam. Neskatieties kas notiek jūsu draugiem un kaimiņiem. Tie izgriezumi no viņu dzīves, ko redzat ir tikai neliela daļa no visa notiekošā. Jūsu draudzenes piemirsīs jums pastāstīt par tādām lietām, kā ar pukšķi izspiest kaku, kas izsmērēsies pa visurieni. Droši vien piemirsīs pateikt, ka duša ir ekstra, nevis ikdiena. Piemirsīs pateikt, ka tīras drēbes atrodas tikai skapī. Uzvilktās tādas ātri vien vairs nav. Piemirsīs pateikt, ka jāzīda ir teju 24 stundas diennaktī. Piemirsīs pateikt, ka gribas beidzot arī izskatīties skaistai, bet tam vienkārši neatliek laika. Gribas tīru māju, bet... Pēc sakārtošanas tā tas ir tikai kādas pāris minūtes (tas gan raksturīgi jau lielākiem bērniem). Neizstāstīs arī to, ka jaundzimušie atvemj ēdienu, kur nu gadās – uz jūsu matiem, drēbēm, dīvāniem, paklājiem, kaķiem, gultasveļas. Piemirsīs pateikt, ka reizēm autiņbiksītēm ir slikta kvalitāte un sačurāts tek viss sačurājamais. Un tā tālāk. Nav viegli. Bet tik un tā ir fantastiski!






Harmonija slēpjas gatavībā tikt ar visu galā!