Tas ir tik pārsteidzoši – Hannai jau ir pusotrs gads! Tas ir aizskrējis tik ātri, ka nespēju vien tam noticēt! Jau pusotrs! Reizēm ir bijis tik grūti, tik neaprakstāmi lieliski un pat... Piedodiet, bet arī garlaicīgi! Tomēr nevienu no šīm dienām neiemainītu pret ko citu! Katra diena ir mūsu ģimenes zelts.

Šoreiz gan ne par to, cik ļoti dievinām mūsu fantastisko bērnu, bet gan par to, ko Hanna ir apguvusi, ko vēl cenšas apgūt un, kāda ir mūsu ikdiena.

Veļamies, rāpojam, tipinam un skrienam!

Protams, ka tas laiks, kad aktuāla bija rāpošana un velšanās ir senā vēsturē (patiesībā, tas taču bija tik nesen!). Tomēr tas nebūt netraucē viņai reizēm pastaigas laikā apgulties, pagulēt, pasmieties, apvelties un doties tālāk. Ilgi domāju, kāds varētu būt pamatojums, kādēļ aizliegt šādu aktivitāti? Tā kā nekas prātīgs nenāca prātā, tad... Apgulšanās un pagulēšana notiek ik pa laikam. Ja ko neļaujam, tad visu pamatojam. Ja nevaram pamatot, tad neaizliedzam.

Hanna sāka staigāt 11 mēnešu vecumā un ap gadu jau skrēja. Tas ir - vienkārši mēģināja iet ātrāk. Tagad viņa patiesi laiž cauri istabām varenā ātrumā. Viss šis mācību process ir noticis bez lieliem kritieniem. Domāju tas pateicoties tam, ka Hanna lielāko dienas daļu pavada ar plikām pēdām. Dzīvoklī, smilšu kastē, sakoptos māju pagalmos, pludmalēs. Tas ir palīdzējis ātrāk nostiprināt kāju muskulatūru, tātad arī stabilitāte izveidojusies diezgan ātri.

Runājam divās valodās!

Hanna jau pāris mēnešus runā dažādus vārdus, lielākajai daļai vārdu gan tikai saknes. Vislabāk skan tie vārdi, kuriem ir skanīgāki burti. Mani ļoti pārsteidz tas, ka viņa ir pati izlēmusi ēdienu un dzērienu saukt par ņammu, lai gan mēs nekad neesam šādi saukuši nedz ēdienu, nedz dzērienus. Pieturamies pie tās idejas, ka izvairāmies no mīlinājuma vārdiem un visādām ninnēm un ņammām. Tā vietā – ēst un dzert.

Vissmieklīgāk ir, kad Hanna saka – šitā te! Vai – šitas! Vai – tukšs! Vai - re kur ir! Vecāki... Mūs sajūsmina viss! :)

Starp citu, Hanna ir sākusi visus kaķus saukt par Pipariem (tā sauc mūsu vecāko kaķi)! Un galīgi nesaprot, kādēļ tas, ko liekam ēdienā ari ir pipari...

Ne velti rakstīju, ka Hanna runā divās valodās. Viņa pavisam nesen ir sākusi teikt ne vien – attā, bet arī – buy, buy! 

Hanna ir arī sākusi runāt vienā runāšanā valodā, kas mums nav saprotama. Viņa runā, runā un runā, skatās uz mums un  gaida atbildi vai kāzu rīcību. Mulsinoši... Atliek vien māt ar galvu un nopietni risināt risināmo.

Zobi

Gads un seši mēneši. Mutē septiņi zobi. Mums tā zobu padarīšana notiek ļoti lēni. Pirmais zobs saules gaismu redzēja 11 mēnešu vecumā. Tos esam sākuši arī kopt. Bez zobu pastām, jo tās nav nepieciešamas, ja uzturā lieto dabīgu un veselīgu pārtiku. Hannai ir ļoti liela interese par zobu tīrīšanu un viņa to dara pati. Tas notiek vannošanās laikā.

Domāju, ka pozitīva attieksme pret zobu mazgāšanu Hannai ir, jo to neuzspiedām. Iedevām zobu birsti un tas arī viss. Ilgu laiku gan tā bija tikai spēļmantiņa. Hanna to muļļāja pa muti un cītīgi vēroja, kā zobus tīrām mēs.

Podiņmācība

Tā mums nenotiek. Podiņš interesi izraisa, bet tikai tik daudz, lai uz tā uzsēdinātu mīļo lāci, tajā ieliktu klucīšus un tā tālāk. Tomēr Hanna vel neizrāda ne mazāko interesi par podiņu, kur atstāt savu kaku. Jāsaka gan, ka viņa teju nesen ir sapratusi, kas tā tāda ir un no kurienes rodas :) 

Tā, ka mēs gaidām gatavības pilnus signālus, lai sāktu atteikties no autiņbiksītēm.

Mīļākā nodarbe – jebkas ūdenī

Hannai tik tiešām visvairāk par visu patīk ūdens. Vannā, bļodā, baseinā, jūrā vai peļķē. Mēs neliedzam Hannai to baudīt nevienos apstākļos. Nereti dodamies peļķu pastaigās, kad Hanna ir slapja līdz vēderam. Reizēm viņa apsēžas peļķē, un tad jau mūsu pastaiga ir galā. Tomēr tās lieliskās emocijas ir ko vērtas!

Kad vasaras karstās dienas pavadījām pie Radžu ūdenskrātuves (Jēkabpilī) vai Laukezera (Krustpils novadā), tad viena no Hannas iemīļotākajām nodarbēm bija vērot zivis un putnus. Zivis vērojām no piepūšamās laivas. Hanna no laivas. Es viņu vizināju.
Tāpat lielu sajūsmu izraisa arī peldes baseinā. Šķiet, ka vēl nedaudz un Hanna peldēs patstāvīgi. Mēs neizmantojam peldriņķus un citus piepūšamos palīglīdzekļus, jo radās sajūta, ka tie attālina bērnu no peldēšanas.

Dzīvnieki – Hannas lielā mīlestība

Protams, ka citādāk nemaz nevarēja būt, ja ņem vērā, ka mūsu ģimenē ir arī suns un divi kaķi. Tomēr mani pārsteidza, cik ļoti Hannu sajūsmina arī citi dzīvnieki. Nesen iegādājāmies kādu lielisku grāmatu, kurā ir daudz dažādu dzīvnieku. Sapratu, ka, lai tas viss nesajuktu, ir jāparāda, kā šie dzīvnieki izskatās dokumentālā formātā. Tagad ik rītu skatāmies video materiālus, kuros redzami kādi dzīvnieki. Lāči, pingvīni, ziloņi, papagaiļi, žirafes un tā tālāk. Tā sajūsma! Hanna kliedz un spiedz! Nost ar multenēm, vairāk dokumentālo filmu!

Ēšana

Esmu jau rakstījusi, ka Bērna vadīta ēšana ir fantastiska! Mēs to piekopām kopš pirmajām ēšanas reizēm. Ar dažām atkāpēm Ne reizi neesam gatavojuši augļu vai dārzeņu biezeņus (ja vien negatavojam kartupeļu biezeni visai ģimenei). Nekādas aizrīšanās! Nekādu problēmu! Nekāda stresa!

Reizēm ir šķitis, ka Hanna ēd mazāk, tomēr nekad neesam par to satraukušies. Vienmēr atceramies – vesels bērns nekad sevi nemērdēs badā. Viņa organismam vienkārši pietiek tajā brīdī ar nelielu pārtikas daudzumu. Ar savu pozitīvo attieksmi pret pārtiku, arī Hannai tāda ir izveidojusies. Viņa atsakās vien no dažiem pārtikas produktiem, samērā maz ēd gaļu (galvenokārt ēd speķi vai kārtainīti), teju nemaz neēd zivi, lielos daudzumos ēd ogas un augļus. Hanna ēd sviestu, citronu, ķiplokus, piparus un vēl daudz ko citu, ko vecāki baidās piedāvāt bērniem. Patiesībā, ja bērns ir vesels, tad tas viss ir ļoti veselīgi! 

Dakšas un karotes Hanna diez ko aktīvi gan vēl nelieto. Vairāk patīk dzīvoties ar rokām pa šķīvi. Nākas vien atgādināt – Hanna vai nevēlies karoti? Tad dažas minūtes tā tiek izmantota. Un tas arī viss. Lai kā mēs vēlētos, lai galda piederumi tiek izmantoti vairāk, tomēr mēs neuzstājam. Noteikti pienāks tād diena... :)

Zīdīšana

Jā, Hanna vēl joprojām ir zīdāms bērns. Tā tas visticamāk turpināsies vēl ilgi, jo domāju, ka tā ir vislabāk. Mūsdienās, kad informācija ir visās malās, man nav jāpaskaidro, kādēļ esam izlēmuši nodot vadības grožus Hannas rokās. Bērna vadīta ēšana ir arī bērna vadīta zīdīšana. Par šo noteikti uzrakstīšu arī vairāk.

Riteņbraukšana

Hanna brauc ar balansa riteni! Juhuuu! Tomēr tās vēl ir tikai divas vai trīs minūtes dienā. Mēs gan esam riteni nedaudz pārveidojuši (par to noteikti drīzumā uzrakstīšu) un pielāgojuši Hannas vajadzībām un spējām. Drīzumā plānojam doties ar riteni vizināties arī ārā. Mēģināsim un tad jau manīsim, kā mums veiksies.

Kurpju un drēbju pavēlniece

Jā, vēl Hannai ir tāds ieradums, kas mani ļoti uzjautrina. Viņa katru dienu pārkārto savas drēbes un kurpes. Ir kaut kāda sistēma, kā viņa saliek kurpes vienu pie otras. Rindiņā. Tad maina secību vairākas reizes dienā. Nēsā no vienas telpas uz otru. Drēbes tāpat tiek nestas no vienas istabas uz otru. No viena drēbju groza uz citu. No mantu kastes uz kumodi un tā tālāk. Arī tam visam ir kaut kāda sava kārtība.

Uz augšu, uz augšu vien...

Beidzot!!! Teju pirms mēneša mūsu mājās tika pārtraukts rāpšanās augšup maratons. Hanna ir pabijusi teju uz visām mūsu mājas mēbelēm. Reiz, kad Hanna pamodās un izkāpa no gultas, savukārt es to nedzirdēju un turpināju gulēt... Pamodos no kāda trokšņa. Tas, ko es ieraudzīju... Kaķu pārtikas traukos bija sabērts cukurs, virtuves piederumi bija pārvietoti no vienas vietas uz otru un bija ieslēgts tvaiku nosūcējs. Jā, tas, kas atrodas virs plīts. Kopš tā laika – es rīta pusē vispār vairs neguļu. Patiešām. Esmu augšā vēl pirms Hannas pamošanās. Tādēļ vecāki - slēpiet visu slēpjamo vēl pirms bērns ir pie tā ticis. Tas moments ir nenotverams!

Tomēr šī rāpšanās ir pierimusi un tas tik ļoti atvieglo mūsu ikdienu. Manu ikdienu.

Gatavojam kopā!

Esam uzsākuši gatavot ēdienu kopā. Tas, protams, nenozīmē, ka Hanna ar nazi smalcina salātlapas. Vairāk gan to, ka sulas spiedē viņai ļaujam ielikt iekšā augļus un dārzeņus. Pielikt kādu sastāvdaļu pie salātiem, omletes un tā tālāk. Tas ir mums nedaudz, bet Hannai daudz! Viņa visu nogaršo, izsmērē pa galdu, seju, reizēm matiem. Tas nav diez ko viegls process, bet tas ir svarīgi ļaut bērnam iesaistīties ikdienas aktivitātēs.

Mazā mājsaimniecīte!

Hanna ir liels palīgs mājasdarbos. Viņa palīdz izņemt izmazgātās drēbes no veļasmašīnas, un padod tās no bļodas, kad jāizkarina. Kad viņa man dod drēbes, es viņai saku - paldies. Tādēļ tagad viņai šķiet, ka slapjajām drēbēm ir nosaukums - paldies. 

Tāpat Hanna ar lupatiņu noslauka visu, kas vien ienāk prātā – sākot no kaķiem un beidzot ar sienām. Hannai ļoti patīk darboties ar birsti un mēģināt kaut ko uzslaucīt. Šī visa darbošanās no manis prasa pacietību, jo kā jau saprotat, process ir lēnāks, kad mazais palīdz. Tomēr - kur gan man steigties?

Mīļākās rotaļlietas

Akmeņu, kociņi, puķes, smiltis. Mājās, kā jau rakstīju, visvairāk patīk spēlēties ar kurpēm un drēbēm. Tāpat ar  klucīšiem un grāmatām. Visām. Arī tām, kurās nav neviena zīmējuma. Reizēm tik ļoti uzjautrina, ka viņa šķirsta, kādu nopietna satura grāmatu, ar nopietnu sejas izteiksmi kaut ko runā... Varbūt mans bērns jau māk lasīt? :)

Vēlos jums pastāstīt par to, kā Hanna izvēlējās savu mīļāko rotaļlietu... Tas ir lācītis, visai vecs. Vismaz tā šķiet. Sunim pērkam lietotas mīkstās rotaļlietas saplosīšanai. Iegādājāmies arī kādu lāci par, kuru Zuzei nebija ne mazākās intereses. Tā šis lācis ilgi atradās dažādos istabas stūros, līdz Hanna pirms dažiem mēnešiem pievērsa šim lācim uzmanību. Tagad tas Hannai ir viss. Ar šo lāci jāiet pastaigās, gulēt, uz vannasistabu, jālasa grāmatas un tā tālāk. Bērns ir veicis savu izvēli :) Kamēr mēs meklējām kādu īpašu mīksto rotaļlietu no dabīgiem materiāliem, Hanna izvēlējās sintētiska materiāla lāci no second-hand veikala. :)

Gulēšana

Hanna vēl joprojām ceļas vairākas reizes naktī. Tas, starp citu, ir labi un pat veselīgi (kādu dienu jums pastāstīšu arī par šo...). Tādēļ nemaz neuztraucos, un esmu pieņēmusi faktu, ka tā tas ir un vēl būs. Tas ir vajadzīgs manam bērnam un gan kādu dienu es izgulēšu visu izguļamo. Tas taču ir tā vērts!

Savukārt teju pirms kādas nedēļas Hanna ir pārgājusi uz vienu gulēšanas reizi pa dienu. Tā ilgst aptuveni trīs stundas, kas man ļauj kaut ko izdarīt mājās. Ne tikai iesākt, bet arī pabeigt :)

Hanna un mājdzīvnieki

Pavisam nesen bija posms, kad Hanna ieķērās kaķiem astē un skrēja viņiem līdzi pa visu māju. Kad kliedza maksimāli spalgā balsī un priecājās, ka kaķi nezina, kur likties no satraukuma. Mēģināja jāt uz kaķa. Tas viss, protams, mūs ļoti satrauca un sākotnēji pat sadusmoja. Kā par sodu likām gultiņā uz minūti, dusmīgi stāstījām, ka tā nevar. Tomēr... Tas viss bija velti, jo mēs patiesībā jau labi zinām, ka slikto var uzvarēt tikai ar mīlestību. Tā tas notika arī šoreiz. Kad manījām, ka Hanna dara, ko nelāgu ar dzīvniekiem, mēs mierīgi stāstījām, ka tā nedrīkst darīt, jo dzīvniekiem sāp. Ir jāmīļo. Rādījām, kā tas notiek, mīļojām paralēli arī viņu. Un tas tik tiešām palīdzēja! Divas šādas sarunas un nekādu problēmu! Mīlestība, mīlestība un tikai mīlestība! Tā izglābs pasauli!

Komunikācija ar citiem bērniem

Mums daudzdzīvokļu mājas pagalmā ir daudz lielisku bērnu. Šķiet, ka kāds būs atlasījis labākos no labākajiem un visus iekārtojis dzīvot mūsu apkārtnē :) Lielākajai daļai bērnu ir iela interese par Hannu, arī tiem, kuri ir vecāki par desmit gadiem. Tomēr Hanna atsaucas vien uz dažu bērnu mēģinājumiem komunicēt. Piemēram, ja jāizvēlas doties pastaigāties ar Zuzi, vai iet paspēlēties ar bērniem, vienmēr izvēle ir par labu mūsu sunim. Tomēr ir daži bērni, kuri ir patiesi tuvi Hannai. Nesen pat, kāda mamma man teica, ka tās esot lielas muļķības, ka bērniem, kuri ir jaunāki par trīs gadiem ir nepieciešami citi bērni. Nevaru teikt, ka muļķības, bet Hannai noteikti nav nepieciešams bērnu bars, lai justos labi. 

Pastaigas

Hannai ļoti patīk pastaigāties. Un īpaši kopā ar Zuzi, viņu vedot pavadā. Ja pavasarī mūsu pastaigas ilga aptuveni 15 minūtes, tad tagad pat līdz pusotrai stundai. Es runāju tikai par pastaigām ar kājām, nevis ratos. Tā, ka Hanna ir kārtīgs staigātājs. Lai gan mūsu pastaigas ilgumu pēdējā laikā ir krietni īsāks, jo pēc tam, kad Hanna ir peļķē līdz viduklim, nākas vien doties mājup.

Bardaks. Ak, šis bardaks!

Jā, labāk nepaliek. Esmu no tām, kuras dievina kārtību, jo tā ļauj labāk justies un sakārtot domas. Un te nu nāca mana lielā mācība – sakārtot domas arī, kad mantas ir visās malās. Patiesi uzskatu, ka esmu paveikusi vareni labu darbu - iemācījusi sevi atmest ar roku izcilai tīrībai mājās, lai pavadītu maksimāli daudz laika ar bērnu. Istabas es paspēšu sakārtot, bet Hanna izaugs un diez vai runājot par bērnību, priecāsies par tīrām grīdām mājās :)

Ja agrāk šķita, ka nekārtība mājās nav uz ilgu laiku, tad tagad šķiet, ka naivums manā prātā ir spēlējies... Mazās taukainās rociņas ir it visur, uzkodas ik pa laikam tiek kaut kur atrastas. Piemēram, zābakos. Kādēļ gan ne? 

Lūk, tā mums pašlaik veicas! Līdz šim - labākais laiks mūžā!